māns
Lietojuma biežums :
māns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Tas, kas nav īsts, patiess; šķitums, vīzija; arī spoks, rēgs; māņi3.
Stabili vārdu savienojumiTukšs māns, arī tukši māņi.
1.1.Neprecīza, arī nepareiza īstenības uztvere (ar maņu, parasti redzes, dzirdes, orgāniem); maldi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri