māte
Lietojuma biežums :
māte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | māte | mātes |
| Ģen. | mātes | māšu |
| Dat. | mātei | mātēm |
| Akuz. | māti | mātes |
| Lok. | mātē | mātēs |
1.Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.
PiemēriAtceros, vienu laiku mēs ar māti gājām uz pirti piektdienās.
Piemēri
- Atceros, vienu laiku mēs ar māti gājām uz pirti piektdienās.
- Vakaros virtuvē māte raudāja, bet es dziedāju tēvam dziesmiņu par rozīti, lai viņš nedzirdētu šņukstus...
- Ella pēc tiesas un taisnības pieprasīja, lai dēls noraksta pusi mājas tēvam un mātei.
Saistītās nozīmesmāma, mammucis, māmiņa, māmīte, mamma, memme.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
māma1 — Māmiņa, māmulīte.
mammucis1 — Māte; mamma.
māmiņa1 — Māte.
māmīte1 — Māte.
mamma1 — Māte.
memme1 — Māte (1).
memmene1 — Māte.
memmele1 — Māte.
memmīte1 — Māmiņa.
mammucīte1 — Māte.
mammuks1 — Māte.
mammīte1 — Māte.
māmalīte1 — Dem. → māmuļa.
māmaliņa1 — Dem. → māmuļa.
māmaļiņa1 — Dem. → māmuļa.
māmuliņa1 — Māte.
māmulīte1 — Māte.
māmuļa1 — Māte.
mammuce1 — Māte.
memmens1 — Māte.
māmaļa1 — Māmuļa.
Hiponīmi
mumsmamma1 — Mūsu mamma.
Holonīmi
dzimta1.1 — Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
ģimene1 — Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā.
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
dzimdinātaji1 — Vecāki.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
radagabals1 — Radinieks.
radi1 — Personas, ko savstarpēji saista radniecība.
radinieks1 — Tas, kam ir radniecības attiecības (ar kādu).
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
tēvsmāte1 — Vecāki.
vecāki1 formā: daudzskaitlis — Personas, kuras bioloģiski vai adopcijas kārtībā ir bērnu tēvs un māte.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Persona ↔ Saistīts ar nosaukto: mātišķs1 — Tāds, kas ir raksturīgs mātei; gādīgs, mīlošs.
Stabili vārdu savienojumiMātes ģints. Mātes miesās. Mātes saknīte.
Stabili vārdu savienojumi
- Mātes ģints vēsturisks, vārdkoptermins — pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc matēs līnijas; matriarhāts.
- Mātes miesās frazēma — augļa stadijā mātes organismā.
- Mātes saknīte taksons — mātsakne.
- Mātes valoda frazēma — valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.
- Vientuļā māte — sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.
Tulkojumima, mama, mamma, mom, momma, mommy, mammy, mum.
Tulkojumi
2.Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
PiemēriMani tad atdeva prom kaimiņu mātei- tie bija nabadzīgi, un viņus neizsūtīja.
Piemēri
- Mani tad atdeva prom kaimiņu mātei- tie bija nabadzīgi, un viņus neizsūtīja.
Saistītās nozīmessieviete, bāba, sievietis, meitišķis, sieva.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
bāba6 — Sieviete.
meitietis1 — Sieviete.
meitišķis1 — Sieviete.
sieva2 — Sieviete.
sieviete1 — Cilvēku dzimuma būtne, kuras organisma morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības ir piemērotas bērnu dzemdēšanai; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne.
sievietis1 — Sieviete.
sievišķis1 — Sieviete.
2.1.kopā ar: apzīmētājs; joma: mitoloģija Mitoloģiska būtne sievietes veidolā, kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.
PiemēriTad Māra, govu māte, kura pastāvīgi rūpējas par savām govīm, paņem noliktās atslēgas, atslēdz visas durvis un no katras aizslēgtās telpas paņem to, kas viņai vajadzīgs.
Piemēri
- Tad Māra, govu māte, kura pastāvīgi rūpējas par savām govīm, paņem noliktās atslēgas, atslēdz visas durvis un no katras aizslēgtās telpas paņem to, kas viņai vajadzīgs.
3.joma: zooloģija Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.
PiemēriAitu mātes tad ir ļoti bagātīgi jāēdina, lai viņām būtu daudz piena un lai jēri būtu veselīgi.
Piemēri
- Aitu mātes tad ir ļoti bagātīgi jāēdina, lai viņām būtu daudz piena un lai jēri būtu veselīgi.
- Govs un lāču māte ganīsies kopā, un viņu bērni gulēs kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis.
- Neviens puteņa naktī galvu no mājas ārā nebāž, tikai viņa, dullā pīļu māte.
Stabili vārdu savienojumiBišu māte. Māšu kanniņas.
Stabili vārdu savienojumi
- Bišu māte vārdkoptermins; joma: biškopība — bite, kas atjauno saimes sastāvu, producē un dēj olas, kā arī aktivizē saimes darbību.
- Māšu kanniņas vārdkoptermins; joma: biškopība — 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.
4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis; joma: botānika Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem).
PiemēriTos var uzmanīgi atlauzt no mātes auga un uzreiz iestādīt glāzītē- tiksi pie vēl viena naudas kociņa.
Piemēri
- Tos var uzmanīgi atlauzt no mātes auga un uzreiz iestādīt glāzītē- tiksi pie vēl viena naudas kociņa.
- Modernajās tehnoloģijās neizmanto divmāju kaņepes, jo vīrišķo saušņu un sievišķo mātes augu novākšana jāveic atsevišķi.
5.apvidvārds Grope, rieva koka detaļu savienošanai.
5.1.sarunvaloda Bajonetsavienojuma (un citu kabeļu savienojumu) daļa ar kontaktligzdu, kurā iesprauž pretējo savienojuma pusi ar kontaktu.
6.apvidvārds Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
Stabili vārdu savienojumiAsins māte. Bangu māte. Būt mātes cerībās. Caurduras māte. Ceļa māte. Ceru māte. Dzelzu māte.
Stabili vārdu savienojumi
- Asins māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - cilvēka asinīs iemiesots sieviešu kārtas gars.
- Bangu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - jūras viļņu, vētrā sabangotas jūras gars.
- Būt mātes cerībās kolokācija — būt grūtniecības stāvoklī.
- Caurduras māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - lēkmjveidīgas (caurdurošas) sāpes iemiesojošs gars.
- Ceļa māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību.
- Ceru māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - pārzināja augu, labības, koku, krūmu cerošanu.
- Dzelzu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas ar dzelzī ietverto spēku aptur dažādas slimības.
- Dzemtes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas iemiesots dzemdē.
- Dzīslu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - pārzināja cilvēka asinsvadus, cīpslas.
- Ezera māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - ezera gars, kas iedomāts esam lielas zivs izskatā.
- Ganīklu māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — Latviešu buramvārdos Māras pavārds, izceļot labu govju ganību un virsganes funkcijas.
- Gausa māte; gausu māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - sāta, bagātības aizgādne.
- Govju māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā dievietes Māras pavārds saistībā ar vienu no viņas veicamajām funkcijām - gādāt par mājlopiem.
- Gulēt (arī dusēt) kā mātes klēpī — ļoti labi, netraucēti gulēt.
- Iezīst ar mātes pienu idioma — iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).
- Joda māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte.
- Jodu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte.
- Jumja māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā minēta tikai dažos tekstos, vairumā gadījumu lauku ražības aizgādību veic viņas vīrišķais līdzinieks jumis.
- Jūras māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ūdenī slēptu bagātību (zelta, sudraba) īpašniece.
- Kā no mātes miesām sarunvaloda, idioma — kails.
- Krampju māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā gars, kas iemiesots slimību pavadošās krampju lēkmēs.
- Krūma māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ir vai nu Meža mātes pavārds, vai arī senāk bijusi kā atsevišķa krūmainas platības aizgādne, sargājot mājlopus no meža zvēru uzbrukumiem.
- Lauka māte; Lauku māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- Lazdu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā pārzināja kuplu un ražīgu lazdu krūmu audzēšanu un to augļu briedēšanu.
- Lopu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā Māras pavārds, akcentējot vienu no viņas funkcijām - aizgādniecību par mājlopiem, it sevišķi govīm.
- Maizes māte idioma — apgādniece.
- Mājas māte kolokācija — mājasmāte; namamāte (1).
- Māras zeme — poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
- Mātes efekts vārdkoptermins; joma: bioloģija — kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu.
- Mātes meita kolokācija — 1. Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei.2. Meita, kuras māte vēl ir dzīva.3. Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita.
- Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.
- Mātes šūna kolokācija — mātšūna.
- Meža māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā viņas pārziņā ir meža augu un dzīvnieku valsts, arī mežā nokļuvušu cilvēku pārraudzība.
- Mēra māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā sieviešu kārtas gars, kas pārstāv mēra slimību, to pielūdzot var aizdzīt slimību.
- Mēslu māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā gars, kas saistīts ar cilvēku un lopu auglību.
- Naktes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā kaitētājs gars, kas darbojas nakts tumsā.
- Nama māte kolokācija — namamāte.
- Precību māte; preču māte novecojis, apvidvārds — starpniece precībās.
- Raganu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā sievietes gars, kas spēj pārvērsties dzīvniekā vai putnā.
- Rauga māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā pārzina alus darīšanu tajā brīdī, kad tiek pārraudzēta apiņota miežu iesala misa.
- Rīgas māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā Rīgas pilsētas aizgādne.
- Rīšķu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
- Rīšu māte joma: mitoloģija — vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte.
- Rudzu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā gars, kura pārzināšanā ir rudzu (plašāk graudaugu) ražība.
- Rūšu māte joma: mitoloģija — tautasdziesmās minēta līdz ar Veļu māti, varēja būt kapu bedres vai kapu uzbēruma pārzinātājs gars.
- Saules māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā Debesu dievība Saule bieži tiek saukta par Saules māti, biežāk deminutīva formā.
- Sekšu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu.
- Sniega māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā iemiesoja sniegoto ziemas daļu.
- Svešā (retāk sveša) māte kolokācija; joma: folklora — pamāte.
- Talkas māte frazēma — saimniece mājā, kur tiek rīkota talka.
- Tirgus māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā viens no Māras kā govju piešķīrējas pavārdiem.
- Trūkst tikai tēva un mātes sarunvaloda, idioma — saka par lielu jucekli, nekārtību.
- Tūškuma māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā pieminēta buramvārdos, vārds atvasināts no "tūkt" - pampt.
- Uguns māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā uguns pārzinātāja.
- Upes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ir gan cilvēkam izpalīdzīgs, gan kaitniecisks ūdens gars.
- Ūdens māte vārdkoptermins; joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā tāpat kā Jūras māte, slēpj savās dzīlēs bagātības, tostarp zivis.
- Veca māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā, dažkārt slēpjot īsto vārdu, tā tiek saukta Māra vai cita sieviešu dievība, gars.
- Velna māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ietver tumsas, arī negaisa, vētras iznīcinošo spēku, pārsvarā ir kaitētāja.
- Veļu māte — mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne; ietver tikai negatīvo - iznīcinošo dabas spēku aspektu; dažkārt iemiesota niknā putenī, bet citkārt rādās kā baisa būtne ar dzīvniekveida pazīmēm.
- Vēdera māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos.
- Vēja māte joma: mitoloģija — ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- Zemes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte.
- Ziemeļu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā ziemas sezonas un ziemeļu vēja iemiesojums.
- Zirgu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā dažkārt aizstāj Ūsiņu zirgu labklājības nodrošināšanā.
- Zūdes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars.
Avoti: LLVV, ViV, EH, LDG, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit