mērkaķis
Lietojuma biežums :
mērkaķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas).
PiemēriDistancē sastopami mērkaķi, lāči.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiZaļganais mērkaķis.
Tulkojumi
2.formā: daudzskaitlis; joma: zooloģija Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
3.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Neglīts, arī nejauks cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiMērkaķa ātrumā. Pēc mērkaķa.
Avoti: LLVV, Žrg
Korpusa piemēri:šeit