mēzt
Lietojuma biežums :
mēzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vākt ar dakšām, lāpstu (kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
1.1.intransitīvs
1.2.Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
2.Slaucīt (netīrumus, gružus), parasti ar slotu.
2.1.intransitīvs
2.2.Tīrīt (piemēram, istabu, grīdu), izvācot netīrumus, gružus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri