mīdīt
Lietojuma biežums :
mīdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vairākkārt spiest, skart (ko) ar kājām, parasti ejot, staigājot.
1.1.Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
1.2.Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu.
2.Vardarbīgi pakļaut, postīt.
2.1.Veikt dzimumaktu (par putnu tēviņu).
Saistītās nozīmes
3.novecojis Kult (labību), liekot zirgiem staigāt (pa to).
3.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiBradāt (arī mīdīt, mīt) kājām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri