mīklainums
Lietojuma biežums :
mīklainums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mīklainums | mīklainumi |
| Ģen. | mīklainuma | mīklainumu |
| Dat. | mīklainumam | mīklainumiem |
| Akuz. | mīklainumu | mīklainumus |
| Lok. | mīklainumā | mīklainumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šajā priekšlasījumā Heidegers pievērš uzmanību tam, ka Nīčes Tā runāja Zaratustra apakšvirsraksts ietver norādi uz cilvēka mīklainumu: grāmata visiem un nevienam: " visiem" nozīmē visiem tiem, kuriem viņu pašu cilvēkam-būšana kļuvusi par mīklu.
- 19 Jā, vai gan uz ko citu varētu pretendēt filozofs un vai gan ko citu viņš var piedāvāt, kā tikai to: pasaules mīklu, kas tapusi viņa domā vēl jo mīklaināka, un šis mīklainums ir pamanāms .
- Pēc tā viņas dzīve kļūst par satraucošām un neizskaidrojamām zīmēm piesētu ceļu, aizraujošu piedzīvojumu, kas intriģē ar savu mīklainumu.
- Mīlas stāsts tik klasiski skaists, ka vai nelabi metas, bet kādu drusku mīklainuma tam piešķir īpatnējais stilistiskais paņēmiens: Vilhelms un Diāna garumgaros dialogos soli pa solim mēģina restaurēt savu iepazīšanos, kuru nez kāpēc izliekas aizmirsuši, tādējādi iesaistot šajā nodarbībā arī lasītāju.