mameluks
Lietojuma biežums :
mameluks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks
Locīšana
1.Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem — kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
2.Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
Avoti: LEV, LV93
Korpusa piemēri