mangotājs
Lietojuma biežums :
mangotājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | mangotājs | mangotāji |
| Ģen. | mangotāja | mangotāju |
| Dat. | mangotājam | mangotājiem |
| Akuz. | mangotāju | mangotājus |
| Lok. | mangotājā | mangotājos |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un ubagošana ir jātaisa pilsētas centrā, pie baznīcas, jo tur neviens jauno mangotāju nepazīs, un arī naudas devēju tur ir vairāk.
- Ziemsvētki aizritēja tāpat kā daudzi citi iepriekšējos gados: ar cepešiem un gardiem ēdieniem, ar lūgšanām un veselu straumi svētku žēlastības dāvanu mangotāju – zemnieku, vaļinieku un to bērnu, kas, skaļi klaigalēdami un klabatas tarkšķinādami, otrādi apgrieztos aitādas kažokos saģērbušies, koka maskām sejas aizseguši, pa sniegiem brida uz muižu, dažs diedelēdams kādu grasi, dažs desas luņķi, žāvētus augļus, cukurotus riekstus vai kliņģerus.
- Ūdens ezeros dzidrs un tajā vienkārši čum un mudž no zivīm, kuras uzvedās gandrīz tāpat kā mangotāji lāči Rīgas zooloģiskajā dārzā.
- Man pret šiem privilēģiju mangotājiem no " Mozaīkas", kuri pēkšņi " ir kļuvuši gudri" par ārzemju naudu, ir galvenokārt estētiskas dabas iebildumi.
- Bet, ja nu arī pēc strādnieka pārliecības tā tur tā paslikti un iebraukušais nakts guļas žīdiņš, mangotāja čigānu mātīte, lai izpaustu mājas mātes devību, loka iekšā labās mantas, kur nedēļu visa saime būtu pieklājīgi iztikusi...