maralbriedis
Lietojuma biežums :
maralbriedis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | maralbriedis | maralbrieži |
| Ģen. | maralbrieža | maralbriežu |
| Dat. | maralbriedim | maralbriežiem |
| Akuz. | maralbriedi | maralbriežus |
| Lok. | maralbriedī | maralbriežos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lielākais ir maralbriedis ( " Cervus elaphus maral"), kura tēviņš sver apmēram 250 kg.
- Tas viss dod patvērumu aļņiem, lāčiem, vilkiem, lūšiem, stirnām, maralbriežiem, vāverēm, sabuļiem, āmrijām, caunām un sniegu leopardiem.
- Maralbriedim ( " Cervus elaphus maral") un Spānijas staltbriedim ( " Cervus elaphus hispanicus"), kā arī visu pasugu mātītēm kakla krēpes neaug.
- Ziedoņa jaunajā ceļojumu grāmatā “ ne tas kādam jāzina” viss ir pa maziem gabaliņiem: Ziedonis ir drusku tas, kurš ārstējas valdības sanatorijās un niķojas oficiālās delegācijās, drusku tas, kurš dzen primadonniskus jokus ar dažādu tautību smukām meitenēm, un drusku tas, kurš no maralbriežu apzāģēto ragu stumbenīšiem sūc asinis – lai tad notiek, kas notikdams; šķiet, ka teksts, kas tālāk seko, ir vienīgais mūslaiku latviešu autora mēģinājums precīzi izstāstīt psihodēliskas sajūtas.