maskēt
Lietojuma biežums :
maskēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Klājot, liekot ko virsū, priekšā, darīt (ko) neieraugāmu; pārveidojot (kā) izskatu, darīt (to) neieraugāmu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) nav ieraugāms, pamanāms, arī nosakāms.
1.2.Ar kādiem līdzekļiem slēpt, darīt grūtāk pamanāmu (ko, piemēram, cilvēka izskatā).
2.Maldinoši izturēties, rīkoties, runāt tā, lai slēptu (ko, piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri