memorāts
Lietojuma biežums :
memorāts
Atmiņu stāsts.
Avoti: JkV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kopš Sidova laika memorāta definīcijas un skaidrojumi ir attālinājušies no šīs sākotnējās definīcijas, rosinot folkloristu diskusijas un domstarpības.
- Tas tiek veikts, pirmkārt, lai pamatotu izvēlēto terminoloģiju ( kādēļ apmaldīšanās stāsts, nevis teika, nostāsts, personīgās pieredzes stāsts vai memorāts), otrkārt, lai šādā žanriski salīdzinošā perspektīvā varētu labāk apjaust analizējamo stāstu būtību un tiem raksturīgās iezīmes.
- Ja vieni norāda, ka memorāts ir nepamatots un nevajadzīgs žanrs, tad citi, apzinoties, ka pilnīgi vienotas izpratnes par to, ko saprast ar memorātu, nav, šo žanru uzskata par neatņemamu stāstījumu folkloras taksonomijas sastāvdaļu un izmanto to savos pētījumos.
- Tomēr, kā norāda pētniece, uz pieredzes interpretācijas pamata veidotais nošķīrums no memorātiem ir vien heiristisks, drīzāk atspoguļojot „ akadēmiskos aizspriedumus― pret jēdzienu „ ticējums―, nevis balstoties uz patiesām atšķirībām starp memorātiem un personīgās pieredzes stāstiem ( Dolby-Stahl 1989: 19).
- Personīgās pieredzes stāstos Dolbija-Stāla tiecas izcelt vēstījuma sekulāro raksturu, šādējādi nošķirot tos no memorāta žanra, kuros savukārt tiek vēstīts par stāstītāja pārdabisko pieredzi un pausta attieksme pret kopienā pastāvošajiem ticējumiem, vai nu atbalstot vai noliedzot šo iedibināto kultūrelementu pamatotību ( Dolby-Stahl 19772, 1983: 269–270).