miers
Lietojuma biežums :
miers vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; tikai formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiMiera stāvoklis.
1.1.formā: lokatīvs, vienskaitlis Komanda ieņemt pamatstāju; pavēle pārtraukt (darbību, kustību).
1.2.Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
1.3.Stāvoklis, kad dzīvības procesi (organismā) nenoris vai noris ļoti lēni.
2.Stāvoklis, kad nav kara, bruņotas cīņas.
Stabili vārdu savienojumiMiera balodis. Miera interesēs. Miera laiki.
2.1.Saticība, draudzīgums.
Saistītās nozīmessaticīgums, saticība.
Stabili vārdu savienojumiLīgt (arī derēt) mieru. Miera korpuss.
3.Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
Stabili vārdu savienojumiFatāls (arī filozofisks) miers. Miera cilvēks.
3.1.Apmierinātība, rosmes apsīkums.
4.Pilnīgs (kā) pārtraukums; arī beigas.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)likties mierā. Aiziet dieva mierā. Būt ar mieru. Būt mierā. Gulēt (dieva) mierā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri