mocīt1
Lietojuma biežums :
mocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
mocīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas; arī spīdzināt.
Saistītās nozīmes
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt fiziskas mokas, ciešanas.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihiskas ciešanas, arī ļoti nepatīkams pārdzīvojums; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst grūta, arī ļoti nepatīkama situācijā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri