momentā
Lietojuma biežums :
momentā apstākļa vārds; sarunvaloda
Tūlīt.
Saistītās nozīmesteju, tūliņ, tūliņās, tūlītās, tūlītēs, tūlītēm.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
teju1 — Visdrīzākajā laikā; tūliņ.
tūliņ1 — Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
tūliņās1 — Tūlīt.
tūlītās1 — Tūlīt.
tūlītēs1 — Tūlīt.
tūlītēm1 — Tūlīt.
tūlītiņ1 — Tūliņ.
tūlītan1 — Tūlīt.
tūlītanās1 — Tūlīt.
tūlītnes1 — Tūliņ.
tūlīt1 — Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūdaļ1 — Tūliņ, tūlīt.
tūdaliņ1 — Tūliņ, tūlīt.
tūdaļin1 — Tūdaļ.
tūdaliņas1 — Tūdaļ, tūlīt.
uzreiz3 — Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī; tūlīt (1).
uz vietas3 — Uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
Gradācijas jēdzienu grupa
momentā1 — Tūlīt.
teju1 — Visdrīzākajā laikā; tūliņ.
tūdaļ1 — Tūliņ, tūlīt.
tūdaliņ1 — Tūliņ, tūlīt.
tūdaļin1 — Tūdaļ.
tūdaliņas1 — Tūdaļ, tūlīt.
tūliņ1 — Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
tūliņās1 — Tūlīt.
tūlītās1 — Tūlīt.
tūlītēs1 — Tūlīt.
tūlītēm1 — Tūlīt.
tūlītiņ1 — Tūliņ.
tūlītan1 — Tūlīt.
tūlītanās1 — Tūlīt.
tūlītnes1 — Tūliņ.
tūlīt1 — Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
uzreiz3 — Ļoti drīz, gandrīz tai pašā brīdī; tūlīt (1).
uz vietas3 — Uzreiz, tūlīt, arī nekavējoties.
Avoti: Sin