mozaīkveidīgs
Lietojuma biežums :
mozaīkveidīgs īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mozaīkveidīgs | mozaīkveidīgi |
| Ģen. | mozaīkveidīga | mozaīkveidīgu |
| Dat. | mozaīkveidīgam | mozaīkveidīgiem |
| Akuz. | mozaīkveidīgu | mozaīkveidīgus |
| Lok. | mozaīkveidīgā | mozaīkveidīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mozaīkveidīga | mozaīkveidīgas |
| mozaīkveidīgas | mozaīkveidīgu |
| mozaīkveidīgai | mozaīkveidīgām |
| mozaīkveidīgu | mozaīkveidīgas |
| mozaīkveidīgā | mozaīkveidīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | mozaīkveidīgais | mozaīkveidīgie |
| Ģen. | mozaīkveidīgā | mozaīkveidīgo |
| Dat. | mozaīkveidīgajam | mozaīkveidīgajiem |
| Akuz. | mozaīkveidīgo | mozaīkveidīgos |
| Lok. | mozaīkveidīgajā | mozaīkveidīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| mozaīkveidīgā | mozaīkveidīgās |
| mozaīkveidīgās | mozaīkveidīgo |
| mozaīkveidīgajai | mozaīkveidīgajām |
| mozaīkveidīgo | mozaīkveidīgās |
| mozaīkveidīgajā | mozaīkveidīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
mozaīkveidīgi apstākļa vārds
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Patiesi tradicionālā ainava bija vēl daudz vairāk mozaīkveidīga nekā šobrīd.
- Atsevišķu laukumu mozaīkveidīgā komponēšana palīdz māksliniecei panākt ekspresīvu un zināmā mērā dekoratīvu iespaidu.
- Latvijas ainava ir izteikti mozaīkveidīga, un šajā ziņā mēs atšķiramies pat no Lietuvas, kur raksturīgāki ir ļoti plaši lauku masīvi.
- Vērojot, kā Ugas Skulmes “ gleznojumiem dažreiz uzgulst it kā nospiedīga smaguma noskaņa, jūtama sprieguma pilna cīņa”, Jānis Siliņš 30. gados minēja: “ Ar pastozo, komatu un mozaīkveidīgo triepumu viņš it kā drusku atgādina Zeltiņu pēdējā posmā; tikai Skulme ir kontrastaināks.”
- Mērķtiecīgi sekodams pirmspadomju literatūrā par Zeltiņu atrastiem pieturas punktiem, Kļaviņš galvenokārt izvērsa salīdzinājumu ar tiem citzemju māksliniekiem, kuru jaunrades ierosmē varēja izveidoties latviešu gleznotāja vēlajam darbības posmam raksturīgais “ biezais, mozaīkveidīgais triepiens ar špahteli”, viņam tomēr nekļūstot par itāļu divizionista Džovanni Segantīni vai “ rafinētā krievu simbolista un ornamentālista” Mihaila Vrubela tiešu atdarinātāju, bet saglabājot “ impulsīva un ekspresīva reālista” patstāvību.