mukt
Lietojuma biežums :
mukt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Bēgt1.
1.1.Vairoties, glābjoties doties (steigā) prom.
1.2.Slepeni atstāt (dzīves vai uzturēšanās vietu).
2.Bēgt3.
3.Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
4.Stigt.
Stabili vārdu savienojumiMūk (arī bēg) kā velns no krusta. Mūk (arī bēg) kā žurka no grimstoša kuģa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri