muskulis1
Lietojuma biežums :
muskulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | muskulis | muskuļi |
| Ģen. | muskuļa | muskuļu |
| Dat. | muskulim | muskuļiem |
| Akuz. | muskuli | muskuļus |
| Lok. | muskulī | muskuļos |
Organisma sastāvdaļa, ko veido muskuļaudi.
PiemēriSviedri tek aumaļām, muskuļi smeldz.
Piemēri
- Sviedri tek aumaļām, muskuļi smeldz.
- Armijas bikses, balts krekls ar lencēm, jaušami trenēti muskuļi.
- Jo vairāk mēs izmantojam muskuļus, jo lielāki tie aug — tas ir gluži tāpat kā ar mūsu ticību Dievam.
- Lai sasiltu, pamēģiniet sasprindzināt muskuļus un atkal atbrīvot.
- Tagad viņš sasprindzināja visus ķermeņa muskuļus un sagatavojās lēcienam.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Priekšmets ↔ Ietver nosaukto: muskuļots1 — Tāds, kam ir spēcīgi, labi attīstīti muskuļi.
Priekšmets ↔ Ietver nosaukto: muskuļains1 — Tāds, kam ir spēcīgi, labi attīstīti muskuļi.
Stabili vārdu savienojumiAgonistiskais muskulis. Anomāls muskulis.
Stabili vārdu savienojumi
- Agonistiskais muskulis vārdkoptermins — tāds, muskulis, kuram pretēji darbojas cits muskulis, tā antagonists.
- Anomāls muskulis vārdkoptermins — muskulis, kas attīstījies neparastā vietā vai kam neparasta anatomiskā uzbūve; dažreiz bez funkcijas.
- Antagonistiskais muskulis vārdkoptermins — tāds muskulis, kas darbojas pretēji citam muskulim, tā agonistam, piem., augšdelma trīsgalvainais muskulis, kas atliec roku elkoņa locītava, attiecībā pret augšdelma divgalvaino muskulis, kas saliec roku tai pašā locītavā.
- Ass muskulis vārdkoptermins — muskulis, kas piestiprināts pie mugurkaula.
- Ādas muskulis vārdkoptermins — jebkurš muskulis, kas beidzas ādā.
- Ārējais muskulis vārdkoptermins — muskulis, kura sākums un piestiprinājums neatrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai kura sākums atrodas ārpus orgāna, bet piestiprinājums - orgānā.
- Baltie muskuļi kolokācija — šķērssvītrotie muskuļaudi, kuros maz sarkoplazmas.
- Biartikulārais muskulis vārdkoptermins — muskulis, kas iet pāri divām locītavām.
- Daudzgalvainais muskulis vārdkoptermins — muskulis ar vairāk nekā diviem piestiprinājumiem.
- Diagonālie ādas muskuļi vārdkoptermins — gludās muskuļšķiedras sejā, ap krūtsgaliem, padusēs, ap tūpli.
- Divvēderiņu muskulis vārdkoptermins — muskulis ar diviem vēderiņiem un fibrozu savienojumu starp tiem.
- Ekspiratoriskie muskuļi vārdkoptermins — muskuļi, kas piedalās izelpā.
- Gludie muskuļi vārdkoptermins; joma: anatomija — muskuļi, kas veido iekšējo orgānu un asinsvadu sienas.
- Iekšējais muskulis vārdkoptermins — muskulis, kura sākums un piestiprinājums atrodas vienā ķermeņa daļā vai loceklī vai vienā orgānā.
- Inspiratoriskie muskuļi vārdkoptermins — muskuļi, kas piedalās ieelpā.
- Locītavas muskulis — muskulis, kas piestiprināts pie locītavas kapsulas.
- Mīmikas muskulis vārdkoptermins — jebkurš muskulis, kas maina sejas izteiksmi.
- Muskuļu audi vārdkoptermins — muskuļaudi.
- Nostiprinātājs muskulis vārdkoptermins — muskulis, kas fiksē kādu ķermeņa daļu, lai tās distālā daļa varētu izdarīt precīzākas kustības, piem., muskulis, kas fiksē plaukstas pamatu, ļaujot pirkstiem brīvi kustēties.
- Saistītie muskuļi vārdkoptermins — muskuļi, kas vienmēr darbojas saskaņoti, piem., acu muskuļi.
- Sinerģiskais muskulis vārdkoptermins — muskulis, kas darbojas funkcionāli vienādi ar citu muskuli.
- Skeleta muskuļi vārdkoptermins — šķērssvītrotie muskuļi, kas piestiprināti pie kaula un parasti iet pāri vismaz vienai locītavai.
- Šķērssvītrotie muskuļi vārdkoptermins — šķērssvītru muskuļi.
- Šķērssvītru muskuļi vārdkoptermins; joma: anatomija — muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas.
- Vienspalvas muskulis vārdkoptermins — muskulis, kura šķiedras zarojas slīpi uz vienu pusi no centrālās cīpslas.
Avoti: LLVV, ZTV, T
Korpusa piemēri:šeit