teikuma loceklis vārdkoptermins; joma: valodniecība
teikuma loceklis
Patstāvīgs vārds vai nedalāms vārdu savienojums, kurš teikumā noteiktā gramatiskā formā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
Saistītās nozīmesobjekts, papildinātājs.
Avoti: VsV