darba ņēmējs vārdkoptermins; joma: jurisprudence
darba ņēmējs
1.Darbinieks; līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu apņemas izpildīt pasūtīto darbu.
2.Valsts sociālās apdrošināšanas kontekstā — persona, kas bez darba līguma veic noteiktas ar samaksu atlīdzināmas darbības pasūtītāja labā, piemēram, persona, kas veic darbu saskaņā ar darbuzņēmuma, graudniecības līgumu pārvadājuma līgumu, īpašnieks, kas vada uzņēmumu, valdes vai padomes loceklis.