māt
Lietojuma biežums :
māt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi.
PiemēriTie visi, kas tur stāvēja, viņā krastā, māja ar rokām, ai, bet izskatījās, ka viņi māj, kā raidīdami mani atpakaļ.
Saistītās nozīmes
Tulkojumibeckon.
1.1.transitīvs Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus).
PiemēriLana smejas un māj atvadu sveicienus.
1.2.Palocīt galvu (piemēram, sveicinot, atvadoties, piekrītot, aicinot klāt).
PiemēriBalvis piekrītoši māj ar galvu.
Saistītās nozīmes
Tulkojumibeckon.
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit