mēness | Tēzaurs

mēness

Lietojuma biežums :

mēness vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	mēness	mēneši
Ģen.	mēness	mēnešu
Dat.	mēnesim	mēnešiem
Akuz.	mēnesi	mēnešus
Lok.	mēnesī	mēnešos

mēnesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	mēnesis	mēneši
Ģen.	mēneša	mēnešu
Dat.	mēnesim	mēnešiem
Akuz.	mēnesi	mēnešus
Lok.	mēnesī	mēnešos

1.īpašvārda nozīmē; formā: vienskaitlis Zemes dabiskais pavadonis.

Saistītās nozīmes

Stabili vārdu savienojumiAugošs Mēness. Bāls kā mēness. Dilstošs Mēness.

Augošs Mēness vārdkoptermins — Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst lielāka.
Bāls kā mēness frazēma — ļoti bāls; arī blāvs.
Dilstošs Mēness vārdkoptermins — Mēness, kura no Zemes redzamā apgaismotā daļa kļūst mazāka.
Jauns Mēness vārdkoptermins; joma: astronomija — Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli.
Mēness aptumsums vārdkoptermins; joma: astronomija — tāds Zemes, Saules un Mēness savstarpējais stāvoklis, kad Mēness nokļūst Zemes ēnā, atkarībā no savstarpējā izvietojuma var būt pilns, daļējs vai pusēnas (pusēnots) aptumsums.
Mēness dārziņš vārdkoptermins — spīdošs riņķis ap Mēnesi, halo fenomens, kas rodas, gaismai atstarojoties ledus kristālos augstajos spalvu mākoņos.
Mēness dinastija vārdkoptermins; joma: mitoloģija — hindu mitoloģijā - viena no divām galvenajām valdnieku dzimtām, pie kurām pieder vairākums episko varoņu.
Mēness fāzes vārdkoptermins — Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis.
Mēness gars joma: mitoloģija — inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
Mēness grieži — mēness fāzes.
Mēness jūra vārdkoptermins — tumšs Mēness virsmas apgabals.
Mēness kalendārs vārdkoptermins — laika skaitīšanas sistēma, kura par pamatvienību izmanto sinodisko mēnesi, kas ilgst 29 vai 30 dienas, bet gada 12 mēnešos ir 354 vai 355 dienas; lunārais kalendārs.
Mēness nakts — nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts.
Mēness sirpis — Mēness apgaismotā daļa, kas no Zemes redzama sirpjveidā.
Pilns Mēness vārdkoptermins; joma: astronomija — Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
Tukšs Mēness frazēma — Mēness, kad tas no Zemes nav redzams.
Vecs Mēness joma: astronomija — Mēness, kas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.

1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.

2.Planētas dabiskais pavadonis.

Stabili vārdu savienojumiKā no mēness nokritis.

Avoti: SiV, LLVV, Mit, PmV, ĒiV

Korpusa piemēri