mērdēt
Lietojuma biežums :
mērdēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Nedot barību pietiekamā daudzumā.
Stabili vārdu savienojumiMērdēt badā.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri