naratoloģija
Lietojuma biežums :
naratoloģija
Prozas stāstījuma formas un struktūras elementu zinātniskā analīze (franču strukturālistu termins).
Avoti: SV96
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Džonatans Kullers ( 2001) apraksta naratoloģiju kā vairāku daļu kopumu:
- Metodi var izmantot jebkuram stāstījumam, un naratoloģijas sākumā bieži tika izmantoti neliterāri darbi.
- Tomēr terminu " naratoloģija" visbiežāk izmanto literatūras teorijā un literatūras kritikā, kā arī filmu teorijā un ( mazākā mērā) filmu kritikā.
- Dž. Prinss specializētajā naratoloģijas vārdnīcā terminu „ vēstījums” ( „ narrative”) definējis: Izvirzot šo vēstījuma definīciju, Dž. Prinss atsaucas uz tādiem teorētiķiem kā Viljamu Labovu ( William Labov) un Šlomitu Rimmonu-Kenanu ( Shlomith Rimmon-Kenan).
- Sekojoši 20.gadsimta 70.gados izveidojās vai pastiprināti attīstījās jau esošās uz lasītāja funkciju pētīšanu orientētās literatūras teorijas ( pēc literatūrzinātnieka Ingo Berensmeijera iedalījuma) – fenomenoloģija, lasītāja reakcijas teorija, recepcijas vēsture, dzimtes studijas ( daļēji), kognitīvā naratoloģija ( Kalniņa, Vērdiņš 2013, 9).