nošķīst
Lietojuma biežums :
nošķīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi šķīst, izplatīties uz visām pusēm (par šķidrumu, masu).
2.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi izplatīties uz visām pusēm (par dzirkstelēm, uguni u. tml.).
3.parasti formā: trešā persona Šķīstot virzīties un pārstāt virzīties gar (ko), garām (kam) — par šķidrumu, masu.
4.parasti formā: trešā persona Izplatīties un pārstāt izplatīties gar (ko), garām (kam) — par dzirkstelēm, uguni u. tml.
5.Tikt nošķiestam.
6.apvidvārds Izdalīt strutas (par augoni).
7.apvidvārds Nokust (par sniegu).
Stabili vārdu savienojumiDzirksteles (arī zaļš) (vien) gar acīm nošķīst.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri