nobēdzināt

Lietojuma biežums :

nobēdzināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	nobēdzinu	nobēdzinām	nobēdzināju	nobēdzinājām	nobēdzināšu	nobēdzināsim
2. pers.	nobēdzini	nobēdzināt	nobēdzināji	nobēdzinājāt	nobēdzināsi	nobēdzināsiet, nobēdzināsit
3. pers.	nobēdzina	nobēdzināja	nobēdzinās

Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt₁.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nobēdzinu	nobēdzinām	nobēdzināju	nobēdzinājām	nobēdzināšu	nobēdzināsim
2. pers.	nobēdzini	nobēdzināt	nobēdzināji	nobēdzinājāt	nobēdzināsi	nobēdzināsiet, nobēdzināsit
3. pers.	nobēdzina		nobēdzināja		nobēdzinās