nobrāzt2
nobrāzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nobrāžu | nobrāžam | nobrāzu | nobrāzām | nobrāzīšu | nobrāzīsim |
| 2. pers. | nobrāz | nobrāžat | nobrāzi | nobrāzāt | nobrāzīsi | nobrāzīsiet, nobrāzīsit |
| 3. pers. | nobrāž | nobrāza | nobrāzīs | |||
Pavēles izteiksme: nobrāz (vsk. 2. pers.), nobrāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nobrāžot (tag.), nobrāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nobrāztu
Vajadzības izteiksme: jānobrāž
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kritienā sportists salauzis arī degunu, kā arī smagi nobrāzis seju.
- Nobrāzu kāju, mamma uzlika plāksteri, un tagad palikusi rēta.
- Paskatījos augšup, no nobrāztās pieres krita lieli, akmeņaini putraimi.
- Anja ir nobrāzusi kreisās kājas augšstilbu un viņai sāp liels.
- Viņš gan tika cauri ar asiņojošu degunu un nobrāztu plecu.