nobraukt1
Lietojuma biežums :
nobraukt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Braukšus virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml).
1.1.Braucot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.) — par transportlīdzekli.
1.2.transitīvs Braucot virzīt un pabeigt virzīt lejā (transportlīdzekli no kurienes, kur u. tml.).
2.intransitīvs Braukšus novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.).
2.1.Braucot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.) — par transportlīdzekli.
2.2.transitīvs Braucot novirzīt (transportlīdzekli nost no kurienes, kur u. tml.).
3.intransitīvs Braukšus virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
3.1.Braucot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam) — par transportlīdzekli.
3.2.transitīvs Braucot virzīt un pabeigt virzīt (transportlīdzekli) gar (ko), garām (kam).
4.intransitīvs Braukt un pabeigt braukt (kā).
5.transitīvs Braukšus veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
5.1.Braucot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu) — par transportlīdzekli.
5.2.intransitīvs Braukt (visu laikposmu) un pabeigt braukt.
5.3.intransitīvs Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
6.transitīvs Ilgāku laiku, daudz braucot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) gludu, līdzenu, cietu.
7.transitīvs Ilgāku laiku, daudz braucot (piemēram, ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
7.1.Ilgāku laiku, daudz braucot (ar transportlīdzekli), nolietot (to, tā daļas).
8.transitīvs Notērēt braukšanai.
9.transitīvs Pārspēt braukšanā.
10.sarunvaloda, transitīvs Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) — parasti par cilvēku.
11.sarunvaloda, intransitīvs Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu).
11.1.Tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) — par roku, priekšmetu.
12.sarunvaloda, intransitīvs Uzbraucot (kam) virsū, nonāvēt (to).
12.1.Pārbraucot (pāri ķermeņa daļai), atdalīt nost (to).
13.novecojis, intransitīvs Aizbraukt (uz kurieni, kur u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri