Ziemas versija 2025
407 040 šķirkļi
nobriedēt
nobriedēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
Panākt, būt par cēloni, ka (augļi, sēklas u. tml.) nobriest, nogatavojas; nobriedināt.
Avoti: LLVV