nobrikšķēt

Lietojuma biežums :

nobrikšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nobrikšķu	nobrikšķam	nobrikšķēju	nobrikšķējām	nobrikšķēšu	nobrikšķēsim
2. pers.	nobrikšķi	nobrikšķat	nobrikšķēji	nobrikšķējāt	nobrikšķēsi	nobrikšķēsiet, nobrikšķēsit
3. pers.	nobrikšķ		nobrikšķēja		nobrikšķēs

Pavēles izteiksme: nobrikšķi (vsk. 2. pers.), nobrikšķiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: nobrikšķot (tag.), nobrikšķēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: nobrikšķētu

Vajadzības izteiksme: jānobrikšķ

nobrikšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

Pavēles izteiksme: nobrikši (vsk. 2. pers.), nobrikšiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: nobrikšot (tag.), nobrikšēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: nobrikšētu

Vajadzības izteiksme: jānobrikš

Īsu brīdi, vienu reizi brikšķēt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Suzanna izbīlī salecās, kad zars nobrikšķēja, bet, par laimi, mārtiņbērni brikšķi neievēroja.
Tumsā kaut kas nobrikšķēja, nokrakšķēja, pēc tam atskanēja balss: " Tut pjaņica oprabļajetsja na ģerevja ??".
Melnais vīrs tagad ar tādu spēku Krišu svieda pret zemi, ka šim no smagā kritiena visi kauli nobrikšķēja un viņš nespēja vairs pakustināt ne locekli.