nobubināt
Lietojuma biežums :
nobubināt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Īsu brīdi bubināt un pārstāt bubināt (par zirgu).
2.sarunvaloda, transitīvs Klusi, neskaidri noteikt, pateikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri