nobungot

Lietojuma biežums :

nobungot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

1.Bungot un pabeigt bungot.

1.1.sarunvaloda, transitīvs Nemākulīgi (parasti uz klavierēm, bungām) nospēlēt.

2.apvidvārds Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.

3.apvidvārds Nogalināt.

Avoti: LLVV, ME

Korpusa piemēri