nogaidīt
Lietojuma biežums :
nogaidīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neuzsākt, arī neturpināt (ko), kamēr uzzina, noskaidro (kādus apstākļus, faktus u. tml.).
1.1.intransitīvs
1.2.Gaidīt, kamēr rodas, iestājas (izdevīga situācija, vēlams stāvoklis u. tml.).
1.3.Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
2.Gaidīt (visu laikposmu) un pabeigt gaidīt.
2.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri