nogriezties1
Lietojuma biežums :
nogriezties [nogriẽzties] atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Pārvietojoties mainīt kustības virzienu un novirzīties (nost no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
1.1.Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) — par ceļu, upi u. tml.
1.2.Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) — par ceļu.
1.3.Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu).
2.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi griezties un pārstāt griezties (piemēram, par dūmiem, smiltīm).
3.parasti formā: trešā persona Tikt nogrieztam (1) (2), parasti neviļus, negribēti.
4.novecojis Pagriezties nost, sānis, aizgriezties.
4.1.Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) — par skatienu.
4.2.pārnestā nozīmē Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības.
Stabili vārdu savienojumiZaļš un zils (arī zaļš, melns, raibs) nogriežas gar acīm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri