nogrimt
Lietojuma biežums :
nogrimt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Pilnīgi iegrimt, līdz dibenam iegrimt (parasti šķidrumā).
1.1.Dziļi iestigt, līdz pamatnei iestigt.
2.Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
2.1.Slīkstot pilnīgi iegrimt (ūdenī).
3.Šķietamā kustībā lejup aizvirzīties (aiz kā), ievirzīties (kur) un kļūt nesaskatāmam (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
3.1.Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
3.2.Kļūt nesaskatāmam, pazust aiz apvāršņa (par to, no kā kāds attālinās).
3.3.Ievirzīties (tumsā, miglā u. tml.) un kļūt nesaskatāmam; kļūt grūti saskatāmam vai nesaskatāmam (tumsā, miglā u. tml.).
3.4.Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
3.5.pārnestā nozīmē Kļūt klusākam, arī nedzirdamam (par skaņu).
3.6.pārnestā nozīmē Izbeigties (par laikposmu); saulei norietot, izbeigties (par dienu).
3.7.pārnestā nozīmē Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
3.8.pārnestā nozīmē Kļūt neaktuālam, tikt aizmirstam, izzust (par parādībām sabiedrībā).
4.Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), tā ka aizmirst, nevēro apkārtējo, tā ka neatliek laika citam; iegrimt3.
4.1.Nonākt kādā psihiskā stāvoklī, pilnīgi izolējoties no pārējā.
Stabili vārdu savienojumiNogrimt sevī.
5.parasti formā: trešā persona Dziļi ielūkoties (kur) — par acīm, skatienu.
Stabili vārdu savienojumiNogrimt purvā.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri