nogruntēt

Lietojuma biežums :

nogruntēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Gruntēt un pabeigt gruntēt.

2.apvidvārds Iekārtot (darbā, vietā).

Avoti: LLVV, ViV

Korpusa piemēri