nogulsnēt

Lietojuma biežums :

nogulsnēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri