noirt1
Lietojuma biežums :
noirt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Irot virzīt un pabeigt virzīt (piemēram, laivu) nost, gar (ko); noairēt1.
2.Irot virzīt (piemēram, laivu visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt virzīt; noairēt.
2.1.Irot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu).
2.2.Irot virzīt (piemēram, laivu visu laikposmu) un pabeigt virzīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri