nojaukt
Lietojuma biežums :
nojaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Jaucot noārdīt, likvidēt.
2.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iztraucēt (piemēram, pasākumu, norisi), arī panākt, ka (kas) sāk norisēt nepareizi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri