nokūpināt
Lietojuma biežums :
nokūpināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kūpinot (ko), panākt, arī pieļaut, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem; nokvēpināt.
1.1.Kūpot būt par cēloni tam, ka (kā) virsma pārklājas ar kvēpiem, sodrējiem.
2.Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri