nokašāt
Lietojuma biežums :
nokašāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokašāju | nokašājam | nokašāju | nokašājām | nokašāšu | nokašāsim |
| 2. pers. | nokašā | nokašājat | nokašāji | nokašājāt | nokašāsi | nokašāsiet, nokašāsit |
| 3. pers. | nokašā | nokašāja | nokašās | |||
Pavēles izteiksme: nokašā (vsk. 2. pers.), nokašājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokašājot (tag.), nokašāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokašātu
Vajadzības izteiksme: jānokašā
1.Nokašņāt1.
2.Nokasīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Puspīrāgs tikai kļuva vēl drūmāks un, nokašājis makaronus no galvas, turpināja gatavot tikpat atbaidošus ēdienus.
- Biezās kēpes ir uz pusi nokašātas.
- No otras puses, atceroties, kādā tempā mēs nokašājām pirmos 3 kilometrus, nekas vairs neliekas nereāls.
- Es gan viņam sadabūju pavisam vienkāršu cilpiņu, turklāt uzliku gana brīvi, bet apvainojies jau bija tik un tā un centās to riebekli nokašāt.
- nu, tur sākumā Urzuliņa, viss štokos i ausij, i serdei, bet pie pirmajiem dijalōgiem aizpeldēju pats savējos un nokašāju otro pēdējēfu, vienas antropolōģes sarunu ar mūžību par ...