nokapāt
Lietojuma biežums :
nokapāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kapājot atdalīt nost.
1.1.Ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut.
1.2.Triecoties pret (ko), atdalīt nost (par lodēm, šāviņiem).
2.Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
2.1.Vairākkārt cērtot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
2.2.apvidvārds Stipri nopērt.
2.3.apvidvārds Sitot nosmērēt.
3.parasti formā: trešā persona Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) — par lietu, krusu.
3.1.Par lodēm, šāviņiem.
Avoti: LLVV, EH, SLG
Korpusa piemēri