nokausēt2
nokausēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokausēju | nokausējam | nokausēju | nokausējām | nokausēšu | nokausēsim |
| 2. pers. | nokausē | nokausējat | nokausēji | nokausējāt | nokausēsi | nokausēsiet, nokausēsit |
| 3. pers. | nokausē | nokausēja | nokausēs | |||
Pavēles izteiksme: nokausē (vsk. 2. pers.), nokausējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokausējot (tag.), nokausēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokausētu
Vajadzības izteiksme: jānokausē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aukstuma jeb krioterapija arī tik īsā laikā pamatīgi nokausēs ādas šūnas.
- vingrojot un domājot līdz ēdienkartei, pusgada laikā nokausēju nost."
- Ja puišus treniņos nokausēšu, sacensībās no viņiem nebūs pietiekamas atdeves.
- Un viņš, ilgās pretošanās nokausēts, piekāpās un kaunīgi atzinās:
- Viņš toreiz jūtas fiziski nodzīts, psiholoģiski nokausēts un garīgi slims.