noklunkurēt

Lietojuma biežums :

noklunkurēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	noklunkurēju	noklunkurējam	noklunkurēju	noklunkurējām	noklunkurēšu	noklunkurēsim
2. pers.	noklunkurē	noklunkurējat	noklunkurēji	noklunkurējāt	noklunkurēsi	noklunkurēsiet, noklunkurēsit
3. pers.	noklunkurē		noklunkurēja		noklunkurēs

Pavēles izteiksme: noklunkurē (vsk. 2. pers.), noklunkurējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: noklunkurējot (tag.), noklunkurēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: noklunkurētu

Vajadzības izteiksme: jānoklunkurē

noklunkurot 2. konjugācijas darbības vārds

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	noklunkuroju	noklunkurojam	noklunkuroju	noklunkurojām	noklunkurošu	noklunkurosim
2. pers.	noklunkuro	noklunkurojat	noklunkuroji	noklunkurojāt	noklunkurosi	noklunkurosiet, noklunkurosit
3. pers.	noklunkuro		noklunkuroja		noklunkuros

Pavēles izteiksme: noklunkuro (vsk. 2. pers.), noklunkurojiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: noklunkurojot (tag.), noklunkurošot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: noklunkurotu

Vajadzības izteiksme: jānoklunkuro

1.1.transitīvs

2.apvidvārds Nelietderīgi pavadīt laiku.

Avoti: LLVV, EH

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Paņēmis pudeli vīna vecenes mierināšanai, vecis noklunkurē no vagonmalas, kājas saļodzās, bet frontes kalums notur. “
Noklunkurējusi no laipas un grāvī.
Vienu dienu noklunkurēju pāris kilometrus, sapratu, ka tā ir sevis mocīšana.
Aivars noklunkurēja pa kāpnēm , brīdi ieelpoja svaigu gaisu , tad , iegājis istabā , ilgi raudzījās Jānītī
Arī to kaut kā noklunkurējām un kad aplausi vēl šķidrāki bija beigušies , tāpat kāpām pa galvenajām kāpnēm lejā , atpakaļ zālē