nokraut
Lietojuma biežums :
nokraut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kraujot (ko) virsū, pārklāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
2.Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
2.1.Kraujot (ko), izveidot (grēdu, kaudzi u. tml.).
3.Kraujot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml).
3.1.Kraujot atdalīt nost no virsas (daļu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri