nolīkāt | Tēzaurs

nolīkāt

Lietojuma biežums :

nolīkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Veikt (visu laikposmu) darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos, un pabeigt veikt; nolīkņāt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri