nolaizīt
Lietojuma biežums :
nolaizīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Īsa brīdi laizīt un pabeigt laizīt.
2.Laizot noēst (virskārtu).
2.1.Laizot notīrīt.
3.sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Saslapināt vai saziest un ļoti gludi sasukāt (parasti matus).
3.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds (cilvēks), kam ir saslapināti vai saziesti un ļoti gludi sasukāti mati; tāds (cilvēks), kura āriene ir pārspīlēti uzposta.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri