nomīņāt
Lietojuma biežums :
nomīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to); nomīdīt1.
1.1.Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), saplacināt, noblīvēt (to), arī padarīt gludu, līdzenu, cietu.
1.2.Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu).
2.Uzminot vairākkārt virsū (parasti apaviem), notraipīt (tos); nomīdīt2.
2.1.Mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), notraipīt (to).
3.Mīņājot ievainot, arī nonāvēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri