nomaitāt
Lietojuma biežums :
nomaitāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
1.Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
1.1.Iznīcināt (augus).
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nespēj normāli funkcionēt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri