nomeimurot
Lietojuma biežums :
nomeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomeimuroju | nomeimurojam | nomeimuroju | nomeimurojām | nomeimurošu | nomeimurosim |
| 2. pers. | nomeimuro | nomeimurojat | nomeimuroji | nomeimurojāt | nomeimurosi | nomeimurosiet, nomeimurosit |
| 3. pers. | nomeimuro | nomeimuroja | nomeimuros | |||
Pavēles izteiksme: nomeimuro (vsk. 2. pers.), nomeimurojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomeimurojot (tag.), nomeimurošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomeimurotu
Vajadzības izteiksme: jānomeimuro
1.Meimurojot noiet, nonākt.
1.1.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ārčijs iešūpojās, iežvingojās, nomeimuroja abiem pa vidu, un atslēga jau bija viņam rokā.
- Kā tiekam jūrā tā to kuģeli sāk tā mētāt, ka es knapi nomeimuroju lejā un iespiežos kautkādā kaktiņā uz sola, laikam mans vaigs neko labu nerādīja, viens no apkalpes mani uzreiz apstrādāja, man jau to angļu valodas zināšanu pietrūkst, bet tik es sapratu ka viss būs labi un tiklīdz tiksim fjordā viļņu nebūs jo te lielie kuģi saceļ viļņus, un tā arī bija, bet nav ļaunuma bez labuma mums apkalpe bija mūsējā un mēs daudz ko redzējām tā teikt papildus pat stūre mājā ielīdām, zvejojām kaut tas uz šī kuģa nebija paredzēts, nu brauciens izvērtās jauks.