nomirgot

Lietojuma biežums :

nomirgot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

1.Īsu brīdi mirgot un pārstāt mirgot.

2.Mirgot un pārstāt mirgot (par lietu); nosmidzināt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri